Journaling nav hobijs. Tā ir prakse.
Ja kāds man pirms sešiem gadiem būtu teicis, ka rakstīšana kļūs par manu darbu, es droši vien pasmaidītu.
Man journaling sākās nevis ar skaistu kladi, bet ar vajadzību. Vajadzību sakārtot domas. Vajadzību saprast, ko es jūtu. Vajadzību beidzot apstāties.
Un tieši tur es sapratu — rakstīšana nav par skaistiem teikumiem. Tā ir par skaidrību.
Kāpēc cilvēkiem patiesībā vajag journaling?
Ne tāpēc, lai būtu produktīvāki.
Ne tāpēc, lai klade būtu estētiska.
Bet tāpēc, ka:
-
galvā ir pārāk daudz domu,
-
emocijas ir grūti saprast,
-
lēmumi šķiet miglā,
-
un mēs pārāk reti sev uzdodam patiesus jautājumus.
Journaling ir vieta, kur domas kļūst redzamas.
Un tas, kas ir redzams, vairs nav tik biedējošs.
“Es nemāku rakstīt.”
Šo frāzi es dzirdu visbiežāk.
Un patiesībā journaling vispār nav par rakstīšanas prasmi.
Tas ir par domāšanu uz papīra.
Nav pareizu vai nepareizu atbilžu.
Nav jābūt iedvesmai.
Nav jāraksta gari.
Ir tikai viens jautājums:
Vai tu esi gatava būt godīga pret sevi?
Kā sākt?
Ne ar 20 jautājumiem.
Ne ar perfektu sistēmu.
Sāc ar vienu teikumu:
Šobrīd manā galvā ir…
Un raksti bez apstājas 5 minūtes.
Tu būsi pārsteigta, cik daudz tur patiesībā ir.
Kāpēc es par to runāju tik daudz?
Tāpēc, ka es redzu, kā rakstīšana maina cilvēku.
Ne dramatiskos, skaļos veidos.
Bet klusi.
Parādās skaidrāki lēmumi.
Mazāk iekšējā haosa.
Vairāk sapratnes par sevi.
Un tas ir milzīgi.
Šis blogs būs vieta, kur es dalīšos ar:
-
praktiskām journaling metodēm,
-
konkrētiem uzdevumiem,
-
domāšanas struktūrām,
-
un arī personiskām pārdomām.
Ja tu esi šeit, iespējams, arī tev ir vajadzīga skaidrība.
Sāksim ar pirmo lapu.